KBL: Kāpēc jāieklausās savā migrēnā?

Dagnija Millere-Balandīna 22.aprīlis
Līga Pētersone; kleita - Ieva Janelsiņa-Briede; grims, frizūra, henna - Iveta Simsone
Nu jau kādu laiku vairs neuztveru migrēnu kā ienaidnieci, kā kaut ko svešu un baisu. Tā ir daļa manas esības, veids, kā organisms reaģē uz iekšienē un ārienē notiekošo, kā funkcionē manas smadzenes. Tā esmu es! Nonākusi līdz šādam secinājumam, sāku meklēt veidus, kā attiekties pret sevi ar lielāku pieņemšanu, mīlestību un laipnību. Vismaz man, Dagnijai, tas bija viens no pirmajiem un svarīgākajiem soļiem ceļā uz mazāk sāpīgāku un harmoniskāku dzīvi.

Meitene ar jutīgajām smadzenēm

Vienmēr esmu bijusi ļoti emocionāls un jūtīgs bērns. Pārdzīvoju par visu un visiem. Kā tāds sūklītis uzsūcu sevī citu cilvēku noskaņojumu. Aktīvi socializējoties, ātri iztukšojos. Bija manāms arī augsts sensorais jutīgums - asi reaģēju uz dažādiem kairinātājiem, piemēram, neērtu, pārāk ciešu apģērbu (un ja vēl tas “koda”!), karstumu, aukstumu, spēcīgām smaržām, spilgtām gaismām, pēkšņām skaņām, haotisku cilvēku pūli... Tik stimulējošā vidē atrasties nudien nebija viegli.

Neiroloģe Linda Zvaune saka - migrēnas gadījumā runa ir par jutīgām galvas smadzenēm, kas viegli kairinās no viena vai vairākiem trigeriem, - un paskaidro sīkāk: “Tie var būt gan ārēji fizikāli faktori, gan iekšējās vides faktori - izsalkums, intensīva fiziska slodze, mazkustīgums, hormonālās svārstības, par daudz vai par maz gulēts, nepietiekami uzņemts šķidrums un citi. Arī emocionālie faktori - spēcīgi pozitīvi vai negatīvi pārdzīvojumi, trauksme, depresija. To, kā nervu sistēma šiem faktoriem pielāgosies, galvenokārt nosaka gēni.”

Bērnībā, sākoties skolas gaitām, mana migrēna bija visai paredzama. Lēkmes apmeklēja vienreiz mēnesī, parasti brīvdienās. Tagad, atskatoties uz notikušo, šķiet, ka trīsdesmit dienas manī krājās spriedze, trauciņš lēnām pildījās un, pārsniegusi spriedzes limitu, migrēnas lēkme aktivizējās. Tolaik vēl nelietoju pretsāpju medikamentus, tāpēc sāpju skalā ātri vien atrados augšējā punktā, - tas izraisīja spēcīgu vemšanu. Ja izdevās pēc tam pagulēt, no rīta jutos mazliet apdullusi, ar vieglām sāpēm fonā, taču kā no jauna piedzimusi. Biju laimīga, ka varu turpināt dzīvot! Ar laiku gan sapratu, ka ķermenis pie šī spriedzes krāšanas mehānisma jau ir paspējis pierast, tādējādi nojautu - man nāksies mirt un dzimt no jauna atkal un atkal. Varonīgi to pieņēmu kā pašsaprotamu. Arī neirologa apstiprinājums, ka man ir migrēna, neko īsti nemainīja. Par šīs slimības mainīgo dabu un holistisko pieeju ārstēšanā tolaik mani neviens neinformēja. Arī apmainīties ar pieredzēm nevarēju, jo neviens - ne skolasbiedri, ne kāds ģimenē - migrēnu uz savas ādas nebija jutis.

Cik cilvēku, tik migrēnas stāstu. Nav vienas atbildes uz jautājumu, ko iesākt, lai kļūtu labāk. Ir tikai nemitīga sevis pētīšana un izzināšana. Kad pirms deviņiem gadiem ar stiprām galvassāpēm un migrēnas lēkmēm mocījos gandrīz vai katru dienu un vairs neredzēju izeju no sāpju loka, instinktīvi sāku interesēties, vai man ir kādas ģenētiskas predispozīcijas, fizioloģisko procesu īpatnības. Kā manu fizisko pašsajūtu ietekmē mans psihoemocionālais stāvoklis? Ko sāpes, kas ir kā brīdinājuma signāls, vēlas man pateikt? Un kāpēc šie vilinošie sāpju klusinātāji - ikdienā lietotie pretsāpju medikamenti - situāciju tikai pasliktināja? Soli pa solim meklējot atbildes, nāca zīmīga atskārsme: jo vairāk izpratīšu to, kas ar mani notiek, jo vairāk spēšu sev palīdzēt. Bet vispirms bija jāizkļūst no medikamentu atkarīgu galvassāpju slazda. Ak vai, kā gan gadījās nonākt šī zvēra apskāvienos?!

Attēlam ir tikai iludtratīva nozīme. / pexels.com

Atkarība? Man? Nevar būt!

Pirmie problēmas aizmetņi parādījās, kad noslēdzās manas astoņu gadu ilgās attiecības. Lai gan siltu jūtu vairs nebija, pieraduma dēļ šķiršanās pārdzīvojums tik un tā bija liels. Paralēli tam saskāros ar emocionāli nospiedošām problēmām darbā, kas rezultējās psihosomatiskos simptomos. Vēl pēc pusgada saslimu ar smagu elpceļu vīrusu, un galvassāpes sāka piemeklēt arvien biežāk un biežāk, kļuva hroniskas. Joprojām pārskrien pāri šermuļi, atceroties kādu lēkmi, kad medikamenti nelīdzēja un trīs dienas vienatnē mocījos šaušalīgās sāpēs, līdz beidzot saņēmos un izsaucu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sajūtas un domas bija baisas - ja nu šoreiz mans organisms neizturēs? Kad izrakstījos no slimnīcas, vērsos pie ģimenes ārsta, vairākiem neirologiem un sāpju ārstiem, atklāti dalījos ar savu stāstu, bet neko vairāk par ieteikumiem samazināt stresu un izrakstītām pretsāpju medikamentu receptēm nesaņēmu. Turpināju tā dzīvot divus gadus, arvien dziļāk grimstot pretsāpju zāļu jūgā.

Šo divu gadu laikā nomainīju arī darbu, taču tas situāciju tikai pasliktināja, jo, kā izrādījās, ne darba slodze, ne tur esošais emocionālais klimats man nebija piemērots. Ļaujot sevi izspiest kā citronu, vairs neatlika laika arī sirdslietai - mūzikai. Atrados apburtajā lokā: sāpes-pretsāpju medikamenti-sāpes. Atklājot priekšniecībai, ka ciešu no hroniskas migrēnas, saskāros ar reakciju: aizbrauc uz slimnīcu, izārstējies - un brauc vesela atpakaļ! Skumji… Turklāt, cik esmu novērojusi, liela daļa sabiedrības joprojām uzskata: migrēna ir kas līdzīgs iesnām, kas vienkārši pāriet. Taču notikušajam ir arī gaišā puse - jo dziļāk grimu sāpju jūrā un vadības neizprotošajā attieksmē, jo spēcīgāk jutu, ka kaut kas jāmaina! Ka tas nav stāsts tikai par migrēnu. Ka tikpat liela nozīme notiekošajā ir manai attieksmei pret sevi un dzīvi kopumā. Arī mīlestības satikšana, kāzas un mīļotā vīrieša atbalsts iedvesmoja saņemties un noticēt tam, ka var dzīvot arī citādi!

Runājot par medikamentu atkarīgām galvassāpēm, esmu sapratusi, cik svarīgi ir atrast zinošu sāpju ārstu, kas specializējies galvassāpju ārstēšanā, un cik svarīga ir individuāla pieeja, jo, pat ja simptomi ir līdzīgi, katrs pacients tomēr nāk ar atšķirīgu stāstu. Galva vairāk vai mazāk sāpēja nepārtraukti, medikamenti tika dzerti katru dienu, līdz ar to kļuvu no tiem atkarīga. Daktere Zvaune apstiprina, ka migrēna var kombinēties ar cita veida primārām galvassāpēm (kuru pamatā nav cita saslimšana), piemēram, saspringuma tipa. “Migrēnas pacients nav pasargāts arī no sekundārām galvassāpēm (kas saistītas ar citām kaitēm), tāpēc, ja galvassāpes kļūst biežākas, stiprākas, grūti kontrolējamas vai maina ierasto raksturu, ir jādodas pie ārsta noskaidrot cēloni. Ilgstoši nepietiekami ārstēta migrēna ar biežām, ieilgušām lēkmēm rada risku hroniskai migrēnai. Savukārt pārmērīga pretsāpju līdzekļu lietošana, īpaši, ja to sastāvā ir kofeīns vai kodeīns, var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes.”

Migrēna nav zīmogs uz mūžu

Kad atkarības sindroms atpazīts, viens no atveseļošanās posmiem, vēršoties pēc palīdzības pie sāpju ārsta, ir organisma detoksikācija. Interesanti, ka man no medikamentu atkarības izdevās atbrīvoties pavisam citā veidā - ar vizīti pie osteopāta. Pēc šīs procedūras brīnumainā kārtā divas nedēļas nebija nevienas migrēnas lēkmes, un, tā kā nelietoju medikamentus, organisms pats saviem spēkiem attīrījās. No tā brīža sāku daudz uzmanīgāk ieklausīties savā ķermenī, nevis pie pirmās iespējas to klusināt. Pētīju individuālās reakcijas, šķetināju galvassāpju un medikamentu mudžekļus. Domāju, ko savā dzīvē varētu mainīt, lai man sāpētu pēc iespējas mazāk, vienlaikus nepārmetot sev par to, kas nav manā kontrolē, piemēram, ģenētika. Tādējādi mans centrālais jautājums bija, nevis kā sadzīvot ar migrēnas lēkmēm, bet gan - kā sadzīvot un sadraudzēties ar man piemītošo smadzeņu jutīgumu?

“Migrēna ir ģenētiski noteikta slimība. Pārmantota tiek nosliece uz to, bet nav viena konkrēta gēna, ko vainot. Migrēnai ir multifaktoriāla izcelsme. To, vai un kā migrēna izpaudīsies konkrētam cilvēkam, nosaka gēnu un vides faktoru mijiedarbība jeb epiģenētika,” skaidro sāpju ārste. Vizuāli un strukturāli migrēnas pacienta smadzenes izskatās tieši tāpat kā cilvēkam, kam nav migrēnas, bet funkcionālā ziņā tās bieži vien piedzīvo ko līdzīgu datorsistēmas kļūdām, kā tautā saka - uzkāries dators.

Ārstei gan šķietot, ka migrēna nav zīmogs uz mūžu. “Migrēna dzīves laikā mainās, tā var hronificēties, lēkmēm kļūstot biežākām, grūti kontrolējamām, bet tāpat migrēna var spontāni vai uz profilaktiskās ārstēšanas fona laboties. Ir gadījumi, kad tā uz vairākiem gadiem izzūd vai arī lēkmes kļūst ļoti vieglas. Ar gadiem, īpaši sievietēm pēc menopauzes, migrēnai ir tendence norimt. Diemžēl metodes, kas pilnībā atbrīvotu no migrēnas valgiem, vēl nav atklātas, bet ir veidi, kā šo slimību efektīvi kontrolēt.”

Attēlam ir tikai ilustratīva nozīme. / pexels.com

Sevis meklēšanas un izpētes ceļš

Padalīšos ar atziņām, kas man palīdzēja nonākt līdz daudz retākām un ne tik intensīvām migrēnas lēkmēm un tādējādi arī līdz labākai dzīves kvalitātei. Te gan vēlos uzsvērt: ikvienai ir sava pieredze, savs sāpju stāsts, tāpēc no sirds iesaku kopā ar zinošu un uzticamu ārstu meklēt un izmēģināt tādas ārstniecības un palīdzības metodes, kas der tieši tev un tavam organismam.

Atbrīvošanās no medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Vienlaikus piedzīvojot ne tikai migrēnas lēkmes, bet arī cita veida galvassāpes, ir ļoti viegli apjukt un nonākt pretsāpju medikamentu slazdā. Ja tas tā notiek, zūd patiesā migrēnas aina un liela daļa ārstēšanas metožu vienkārši nestrādā.

Vizīte pie osteopāta. Tā kā biju pieredzējusi, ka pēc manuālās terapijas un klasiskajām masāžām galvassāpes kļuva tikai smagākas, nolēmu izmēģināt organismam daudz saudzīgāku metodi - osteopātiju. Tā izrādījās mana izlaušanās! Taču arī te ir jāatrod savējais ārsts.

Regulāra komunikācija ar zinošu galvassāpju speciālistu. Uzticams mediķis, kas tur roku uz pulsa, ir saprotošs, vērīgs un neļauj nokļūt zāļu atkarības valgos, ir vitāli svarīga atbalsta persona migrēnas pacientam. Prieks, ka arvien biežāk sastopami šajā jomā ļoti izglītoti un laikam līdzi ejoši speciālisti.

Atbilstoša darba slodze un vide. Viena no manām lielākajām kļūdām bija sevis salīdzināšana ar citiem: citi taču strādā pilnas slodzes darbu birojā no deviņiem līdz pieciem, kāpēc lai es būtu izņēmums? Galvenais, ka ir darbs, nav nozīmes, vai iet pie sirds. Manā gadījumā - cilvēkam ar migrēnu un jutīgām smadzenēm - tā izrādījās ļoti kļūdaina pozīcija, un par to arvien aktīvāk signalizēja mans organisms: ar saspringumu, psihosomatiskiem simptomiem un smagām, biežām migrēnas lēkmēm. Ar laiku sapratu, ka man daudz atbilstošāks ir darbs no mājām, uz pusslodzi (lai varu pietiekami daudz laika veltīt saviem hobijiem), turklāt - ar iespēju pašai organizēt savu darba grafiku. Un arī secināju: tas nebūt nenozīmē, ka esmu vājāka vai sliktāka par citiem. Tieši otrādi - tās ir manas primārās vajadzības, mans pienākums un atbildība ir tās ņemt vērā.

Hroniska stresa mazināšana un laiks atpūtai. Vai arī tev kaut kur dziļi bezapziņā iesēdies uzskats - ja atsaki kādam palīdzību, lai veltītu laiku sev un atpūtai, tātad esi egoiste? Ak, cik ļoti pazīstu šīs izjūtas! Vēl joprojām ar to strādāju, lai nejustos vainīga citu priekšā, jo tā ātri vien var sasirgt ar izdegšanas sindromu. Tā vietā jāmācās ieklausīties sevī un sajust savas robežas, neļaujot ikdienā ienākt hroniskam stresam. Ilgstošs, regulārs stress tomēr var pastiprināt arī citas klātesošas veselības problēmas, piemēram, hormonālos traucējumus.

Psihoterapija. Manuprāt, bez psihoterapijas vai cita veida līdzīgas prakses, kas palīdz atpazīt, izprast savas emocijas un strādāt ar tām, migrēnas pacientiem psiholoģisko balansu noturēt ir visai grūti. Turklāt reizēm apspiestas atmiņas par kādu traumatisku notikumu, neizpaustas dusmas, agresija, aizvainojumi un citi spēcīgi pārdzīvojumi var būt kā atslēgfaktors arī migrēnas stāstā. Kāpēc gan to visu nepašķetināt? Ne tikai bioloģiski noteiktas iezīmes, arī vecāku audzināšanas modeļi spēcīgi ietekmē to, kādas esam, kā reaģējam uz stimuliem un sāpēm. Ar bioloģiskajām iezīmēm ir sarežģītāk, toties ieaudzinātos uzvedības modeļus jeb paternus (kas izpaužas neapzināti un īsti nesakrīt ar mūsu iekšējo pasaules redzējumu) dzīves laikā gan mēs varam pacensties mainīt - paši saviem spēkiem vai ar terapeita palīdzību.

Trigeru atpazīšana. Samazināt lēkmju biežumu man palīdzēja un joprojām palīdz izvairīšanās no kairinātājiem, kas pāruzbudina manu smadzeņu neironus. Lai apzinātos, kas trigerē jeb provocē tieši manu migrēnu, rakstīju sāpju dienasgrāmatu - līdz pat visniansētākajam sīkumam. Izkristalizējās fiziska, psiholoģiska un garīga pārslodze, nepietiekama atpūta, spēcīgs uztraukums (arī lieli prieki!), atrašanās trauksmainā vidē, spēcīgas smaržas, savu vajadzību apspiešana, sevis vainošana un šaustīšana, statiska slodze, atrašanās spilgtā saulē. No pārtikas produktiem - rieksti.

Veselīgs dzīvesveids. Aerobā slodze. Tā kā pārāk aktīva fiziskā slodze man var nostrādāt par sliktu, esmu atradusi sev atbilstošu izkustēšanās veidu - ātru pastaigu, kas vienlaikus ir arī aerobais treniņš. Tikpat svarīga ir ķermeņa uzturēšana tonusā, sabalansēts un veselīgs uzturs, nepieciešamības gadījumā arī kvalitatīvi uztura bagātinātāji, sekošana līdzi vispārējam veselības stāvoklim (regulāras medicīniskās pārbaudes), kā arī pietiekama ūdens daudzuma uzņemšana ikdienā.

Dzīvnieku terapija. Kā zināms, dzīvnieku terapija var palīdzēt gan emocionālu, gan fizisku traucējumu gadījumā. Arī es neesmu izņēmums. Jau kopš bērnības atjaunot resursus un atgūties man ir palīdzējuši mani labākie draugi - dzīvnieki.

Atbalsta komanda. Vīrs. Atceros kādu vissmagāko migrēnas lēkmi: laika un realitātes izjūta jau bija zudusi, ķermenis locījās agoniskās sāpēs, pagulēt nebija iespējams, pretsāpju zāles, kam kuņģī vairs nebija vietas, nelīdzēja. Vīrs neatgāja no manis ne soli un nemitīgi prātoja: kā zināt, kurā mirklī jāsauc ātrā palīdzība? No izmisuma un bezspēcības trīcēja. “Visgrūtākais ir redzēt, kā mīļotais cilvēks mokās milzīgās sāpēs, bet nespēt nekādā veidā palīdzēt,” viņš atklāti stāsta. “Mūsu nu jau desmit gadu kopdzīves laikā arī es esmu piedzīvojis vairākas migrēnas lēkmes. Varbūt kādam tas šķitīs paradoksāli, bet mūsu attiecībām tas ir nācis tikai par labu. Izjūtot uz savas ādas, kam regulāri iet cauri mīļotais cilvēks, abpusēja sapratne un cieņa pāriet pavisam citā līmenī.”
Grāmata. Izlasījusi oriģinālvalodā Maijas Sepas romānu Migrain Mafia par kādu trīsdesmitgadnieci, kas sirgst ar migrēnu, es vairs nejutos tik viena savā sāpē. Vēlējos šo dziedinošo sajūtu nodot arī citiem, tāpēc kļuvu par šīs grāmatas latviskā izdevuma Migrēna. Izlaušanās idejas autori. Iedvesmojoša, izglītojoša un izklaidējoša lasāmviela! Manā dzīvē sastapšanās ar šo grāmatu bija kā pagrieziena punkts, kad vairs nebaidījos atklāti runāt par savu pieredzi, saprotot, ka arī dalīšanās var būt daļa dziedināšanās procesa.
Migrēnas domubiedru grupa. Facebook sociālajā vietnē izveidoju slēgto domubiedru grupu Migrēna, kur jebkurš interesents, kurš zina, kas ir migrēna, var dalīties ar savu pieredzi. Tāpat izlēmu rīkot klātienes tikšanās, tā sauktās migrēnas pacientu atbalsta grupas. Galu galā - palīdzot citiem, vienlaikus palīdzam arī sev.

Migrēnas ABC

Migrēna - neiroloģiska slimība ar lēkmjveidīgu gaitu. Lēkmes ilgums - no dažām stundām līdz pat trim dienām. Fiziskas kustības sāpes pastiprina. Migrēna nav tikai spēcīgas galvassāpes, ir klātesoši arī citi simptomi: slikta dūša (ar vemšanu vai bez tās), pastiprināta jutība pret gaismu, trokšņiem, aromātiem. Daļa pacientu lēkmes sākumā piedzīvo priekšvēstnešus jeb auras fāzi ar īslaicīgiem, pārejošiem neiroloģiskiem simptomiem, visbiežāk ar redzes vai jušanas, retāk - runas vai kustību traucējumiem.

Sastopama gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ar migrēnu visā pasaulē slimo apmēram miljards cilvēku. Visvairāk no migrēnas cieš aktīvi, darbspējīgi cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Summējot dzīves laikā piedzīvotās lēkmes un plašo migrēnas izplatību visā pasaulē, migrēna ierindojas pirmajā vietā slimības izraisītai darba nespējai gados jaunu cilvēku vecuma grupā. Tas rada ekonomisku slogu gan pacientiem, gan sabiedrībai kopumā.

Migrēna sievietēm - trīs reizes biežāk nekā vīriešiem. Tas liek secināt, ka dzimumam un atšķirīgajiem dzimumhormoniem, to daudzumam ir nozīme. Tomēr ne visām sievietēm migrēna ir hormonāla. Tāpat kā sievietēm mēdz būt atšķirīgas mēnešreizes - stiprākas, vieglākas, īsākas, garākas, ar vieglu vai ļoti izteiktu pirmsmenstruālo sindromu -, arī hormonu ietekme uz galvassāpēm var būt atšķirīga. Arī te būtiska loma ir ģenētikai un epiģenētikai.

Nav specifisku izmeklējumu vai analīžu, kas pierādītu migrēnas diagnozi. Tā tiek noteikta pēc galvassāpju apraksta atbilstoši starptautiski definētiem diagnostiskiem kritērijiem. Ir svarīgi precīzi aprakstīt ārstam savus simptomus, to biežumu, kas galvassāpes provocē, kas atvieglo. Lai sagatavotos vizītei, ieteicams pildīt galvassāpju kalendāru, ko var atrast www.galvai.lv, vai mobilo lietotni Migrēnas kompass u. c. Lai izslēgtu citas patoloģijas, ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus.

Vai smadzeņu jutību var mazināt?

To, vai galvas smadzenes ir jutīgas, var novērot jau bērnībā, bet kādam šis jutīgums var parādīties arī dzīves laikā. Tāpēc ir labi apzināties sava ķermeņa reakcijas, fiziskās un emocionālās robežas. Adaptācijas mehānismus var trenēt, vairojot stresa noturību. Tam var palīdzēt biofeedback (bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņu metode), kognitīvi biheiviorālā terapija, autogēnie treniņi, apzinātības prakse u. c. Tādējādi - jā, dzīvojot veselīgu dzīvesveidu un ieklausoties savās vajadzībās, kaut kādā mērā galvas smadzeņu jutību ir iespējams mazināt.

Sarkanie karogi, kad steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība

  1. Pēkšņas, eksplozīvas, ļoti spēcīgas galvassāpes.
  2. Galvassāpes kopā ar drudzi vai neiroloģiskiem simptomiem, piemēram, jušanas un kustības traucējumiem, izmainītu runu vai apziņu, krampjiem.
  3. Ja galvassāpes pavada neierasti redzes traucējumi, - jā, migrēnas pacientam var būt vizuāla aura, bet tā neturpinās ilgāk par 60 minūtēm.
  4. Jauna veida galvassāpes onkoloģiskiem pacientiem, pacientiem ar imūnsupresiju, sievietēm grūtniecības vai pēcdzemdību periodā.
  5. Pēc iespējas ātrāk jānoskaidro cēlonis, ja galvassāpes iepriekš nav bijušas un tās pēkšņi parādās (sevišķi pēc 50 gadu vecuma).

Konsultē: Dr. Linda Zvaune, sertificēta neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe) ar specializāciju galvassāpju ārstēšanā, RSU lektore