Notikums
Pandēmijas dēļ attālinātos tiešsaistes apstākļos notika Zanes Grēviņas jaunās recepšu grāmata “Našķoties bērnībā” atklāšanas svētki.
Rīcība
Jaunās grāmatas atklāšanas norisinājās neprastā formātā - tiešsaistē 26. novembra vakarā, kur teju pie 1000 ekrāniem kopā pulcējās Zanes sekotāji ar ģimenēm. Daudzi gardēži grāmatas pasūtīja jau laikus. Pasūtījumu paciņas rotāja sarkans zīmogs “Paciņu neatvērt pirms 26. novembra plkst. 18.10”, lai atklāšanas pasākumā visi kopīgi varētu izbaudīt izpakošanas prieku.
Arguments
Ir jābūt atbildīgam. Īpaši, ja Tev “seko” daudzi tūkstoši cilvēku, kuru rīcību un vēlmi ievērot ierobežojumus kaut nedaudz, bet vari ietekmēt, rādot priekšzīmīgu “paliec mājās” piemēru. Reizē spējot parādīt, ka arī tā varam radīt īpašus, gardus mirkļus un kopīgus attālinātos piedzīvojumus.
Tu esi nupat izdevusi jau savu otro grāmatu un pēc visa spriežot - tā tika ļoti, ļoti gaidīta visā Latvijā. Kā radās ideja par otro grāmatu? Jo šī nav vienkārša recepšu grāmata, bet gan ar vecajām labajām receptēm? Kāpēc tieši šādi?
Kad izdevu pirmo grāmatu, biju pilnīgi pārliecināta, ka otrās nebūs. Man likās, ka tādu darbu un tik lielu daļu sevis vairs grāmatā nav iespējams ielikt. Stāsts likās noslēgts. Biju pārliecināta, ka vēlreiz ko tādu nav iespējams atkārtot.
Vienā novembra dienā, braucot ar riteni, prātu šķērsoja doma par bērnību. Ļāvu šai domai paturpināties vēl vairākas dienas un jau nākamajā nedēļā bija skaidra grāmatas būtība: ikdienā izmantojamas bērnības atmiņas.
Bērnības garšu tēma man ir ļoti mīļa. Un ne tikai man, arī citiem. Man likās brīnumaini to atcerēties. Es pati gribēju piedzīvot šo ceļojumu atpakaļ laikā. Bērnības receptes es pati izmantoju arī ikdienā. Apkopojot tās grāmatā, vēlējos tās nodot un atgādināt arī citiem.
Arī es biju viens no tiem tūkstoš cilvēkiem, kas aiz datora ekrāna skatījās grāmatas atklāšanas svētkus. Vai sākotnēji bija paredzēta īsta ballīte vai jau laikus rēķinājies, ka grāmatas prezentēšana būs šādā formā?
Strādājot pie grāmatas, ļāvāmies brīvajai atmosfērai un neplānojām konkrētus datumus. Nezinājām, kad būs atklāšanas svētki, jo visu uzmanību vērsām uz pašu grāmatu. Kādu laiku gan vēl cerējām uz citādāku atklāšanu, tomēr pēdējā brīdī notika tā, kā tam jānotiek. Ar komandu vēl spriedām - varbūt pat tā tieši foršāk. Katra varējām izstāstīt savas detaļas, ļāvām lasītājiem sadzirdēt mūsu stāstus par grāmatu, kas tai piešķir vēl papildus vērtību.
Es biju patīkami pārsteigta, cik daudzi “noturējās” un grāmatas atvēra reizē ar mums. Izsūtot grāmatas, lūdzu tās nevērt vaļā un gaidīt brīdi, kad feisbukā varēsim tās atvērt kopā. Un patiešām cilvēki sūtīja video un fotogrāfijas, kā tas notika. Šī cilvēku pacietība atalgojās ļoti skaistā attālinātā kopā būšanas mirklī.
Tev tā laikam ir ikdiena - sarunāties ar saviem sekotājiem ar video un fotogrāfiju palīdzību, nemaz klātienē netiekoties? Vai arī Tava ikdiena tomēr mainījusies?
Mani ļoti mulsina apzīmējums “sekotāji”. Tagad man ir lasītāji vai skatītāji. Bet ikdiena nav diži mainījusies, sazinos caur ekrāniem pārsvarā. Izpaliek vienīgi sirsnīgas un nejaušas tikšanās veikalos, kad lasītājas mani atpazīst un grib aprunāties par un ap receptēm.
Runājot par izmaiņām manā ikdienā, es ļoti priecājos, ka varu būt priekšzīmīgs “paliec mājās” dalībnieks. Agrāk mani ļoti daudzi aicināja uz dažādiem pasākumiem, kurus nereti nācās izlaist, jo netiku vai, godīgi sakot, dažkārt arī nevēlējos apmeklēt. Šobrīd šī atteikšana izpaliek, atbrīvojot manā dienā brīvu pusstundu, ko citādi veltītu, lai atbildētu uz šīm vēstulēm.
Kā justies labi, ja visu laiku strādā no mājām un neizej ārā?
Man vārds “laimīgs” liekas tāds ļoti “slidens”. Tāds iedomu tēls, kas mēdz uznirt un tik pat ātri aizpeldēt. Man ir ļoti patīkami atrasties tur, kur šobrīd esmu - arī darot darbu mājās. Redzu, kā liela daļa manu draugu no tā cieš, jo nevar būt vienā telpā ar kolēģiem, nespēj produktīvi risināt darba jautājumus. Man tomēr ir citādāka darba specifika.
Bet, lai kompensētu to, ka nav iespējams tikties ar, piemēram, draugiem, es cepu maizi. Sacepu skaistus kukulīšus un atstāju visiem pie durvīm. Man liekas, ka iepriecinot citus, var ļoti iepriecināt arī sevi. Tas ir veids, kā es šobrīd sajūtu patīkamu kopā būšanu.
Vai grāmata tika izdota, jo arī cilvēku interese gatavot Covid laikā augusi? Cilvēki tagad Covid laikā gatavo vairāk paši? Grib vieglākas vai grūtākas receptes?
Man šķiet, ka cilvēku interese par gatavošanu ir augusi. Arvien vairāk cilvēku raksta man vai sūta fotogrāfijas ar to, ko paveikuši virtuvē, iedvesmojoties no grāmatām. Īpaši izteikti tas ir tagad svētku laikā.
Cilvēki ir iemīlējuši ātri pagatavojamas receptes, piemēram, banānmaizi. Vajadzīgas tikai dažas sastāvdaļas, un ļoti būtiski tas, ka nav jāiet uz veikalu, jo viss nepieciešamais jau atrodams mājās. Nav arī noslēpums, ka mani lasītāji iecienījuši ne tikai vienkāršas, bet arī barojošas receptes.
Man ļoti patika, kā atklāšanā stāstīji vienu no grāmatas tapšanas ainiņām - Ziemassvētku diena ar cepeti un eglīti vasaras vidū. Vari, lūdzu, vēlreiz izstāstīt par šo dienu.
Bija karsta vasaras diena. Tajā dienā bija plānots fotografēt Ziemassvētku cepeti. Mums ļoti svarīgi ir ar grāmatu nodot īsto sajūtu. Kaut gan lappuses ir nekustīgas, visam, kas tajās redzams, ir jābūt īstam, ne butaforijai.
Lai fotografētu cepeti mums bija svaigi cirsta Ziemassvētku eglīte, svečturi, rotājumi eglītē, brīnumsvecītes. Un, kaut gan to grāmatā nevar redzēt, fonā uz klavierēm tika spēlētas Ziemassvētku dziesmas. Aiz loga esot zaļai zālei un karstai saulei, paspējām nosvinēt Ziemassvētkus jau vasarā. Tas tikai apliecina, ka svētkus var radīt jebkādos apstākļos. Man šķiet, ka tas iedod iedvesmu arī šajā laikā, jo galu galā mēs katrs pats radām svētkus.
Ko iesaki likt svētku galdā šajos svētkos?
Es ļoti ceru, ka svētkus visi patiešām svinēs tikai savās mājsaimniecībās, kas nozīmē, ka šogad netiks viss galds noklāts ar ēdieniem. Es pati noteikti gatavošu rasolu, cepšu speķa pīrāgus un cepeti. Šis ir stabils trio, kas ir pietiekams šādiem maza formāta svētkiem.
Kā pārsteigt mīļos, ko šogad svētkos neizdosies satikt?
Es pati pārsteigšu savus draugus ar dāvaniņām pie durvīm. Es varu ieteikt brīnišķīgu ideju - sagatavot kādu cepumu vai cita garduma maisījumu burciņā un atstāt pie durvīm. Un tad sazvanoties ar video kopā gatavot. Tā ir ne tikai forša dāvana, bet arī iespēja pavadīt laiku kopā.
Es gribu novēlēt visiem mieru. Šajā laikā man tas liekas ļoti svarīgi, jo apkārt ir viss, izņemot to. Atcerieties, mieru tikai mieru.
Vai vari padalīties ar vienu, Tavuprāt, vērtīgāko recepti svētkiem?
Mīksti auzu pārslu cepumi ar šokolādes gabaliņiem un kokosriekstu skaidiņām būs forša dāvana gardēžiem, bet cepumu sastāvdaļu maisījums patiks tiem draugiem, kuri labprāt paši parosītos virtuvē. *cepumu sastāvdaļu maisījums ir labākas veids, kā uzdāvināt pilnu māju ar siltu cepumu smaržu!
